Nesenā pētījumā tika pētīta hiperbariskās skābekļa terapijas ietekme uz sirds darbību cilvēkiem, kuri ilgstoši slimo ar COVID-19, kas attiecas uz dažādām veselības problēmām, kuras saglabājas vai atkārtojas pēc SARS-CoV-2 infekcijas.
Šīs problēmas var ietvert sirds ritma traucējumus un paaugstinātu sirds un asinsvadu disfunkcijas risku. Pētnieki atklāja, ka augsta spiediena, tīra skābekļa ieelpošana var palīdzēt uzlabot sirds kontrakcijas ilgstoši slimojošiem COVID-19 pacientiem.
Pētījumu vadīja profesore Marina Leitmane no Saklera Medicīnas skolas Telavivas Universitātē un Šamira Medicīnas centra Izraēlā. Lai gan atklājumi tika prezentēti Eiropas Kardioloģijas biedrības rīkotā konferencē 2023. gada maijā, tie vēl nav izgājuši salīdzinošu recenzēšanu.
Ilgstoša COVID un sirds problēmas
Ilgstošais COVID-19, ko sauc arī par post-COVID sindromu, skar aptuveni 10–20 % cilvēku, kuri ir pārslimojuši COVID-19. Lai gan lielākā daļa cilvēku pilnībā atveseļojas no vīrusa, ilgstošo COVID-19 var diagnosticēt, ja simptomi saglabājas vismaz trīs mēnešus pēc COVID-19 simptomu parādīšanās.
Ilgstoša COVID-19 simptomi ietver dažādas veselības problēmas, tostarp elpas trūkumu, kognitīvas grūtības (sauktas par smadzeņu miglu), depresiju un daudzas sirds un asinsvadu komplikācijas. Personām ar ilgstošu COVID-19 ir paaugstināts sirds slimību, sirds mazspējas un citu saistītu stāvokļu attīstības risks.
Kā liecina 2022. gadā veikts pētījums, šie simptomi ir novēroti pat personām, kurām iepriekš nebija sirds problēmu vai augsta sirds un asinsvadu slimību riska.
Pētījuma metodes
Dr. Leitmane un viņas partneri pētījumā iesaistīja 60 pacientus, kuriem bija ilgstoši COVID-19 simptomi, pat pēc viegliem līdz vidēji smagiem slimības gadījumiem, kas ilga vismaz trīs mēnešus. Grupā bija gan hospitalizēti, gan nehospitalizēti cilvēki.
Lai veiktu pētījumu, pētnieki sadalīja dalībniekus divās grupās: viena saņēma hiperbarisko skābekļa terapiju (HBOT), bet otra - simulētu procedūru (šablonu). Piešķiršana tika veikta nejauši, katrā grupā iekļaujot vienādu skaitu subjektu. Astoņu nedēļu laikā katra persona piedalījās piecās sesijās nedēļā.
HBOT grupa saņēma 100 % skābekli 2 atmosfēru spiedienā 90 minūtes ar īsiem pārtraukumiem ik pēc 20 minūtēm. Savukārt placebo grupa saņēma 21 % skābekli 1 atmosfēras spiedienā tādu pašu laiku, bet bez pārtraukumiem.
Turklāt visiem dalībniekiem pirms pirmās HBOT sesijas un 1 līdz 3 nedēļas pēc pēdējās sesijas tika veikta ehokardiogrāfija, tests sirds funkcijas novērtēšanai.
Pētījuma sākumā 29 no 60 dalībniekiem vidējā globālā gareniskā deformācija (GLS) bija -17,8%. No tiem 16 tika iedalīti HBOT grupā, bet pārējie 13 - placebo grupā.
Pētījuma rezultāti
Pēc ārstēšanas intervences grupā bija ievērojams vidējā GLS pieaugums, sasniedzot -20,2 %. Līdzīgi arī placebo grupā bija vērojams vidējā GLS pieaugums, sasniedzot -19,1 %. Tomēr tikai pirmais mērījums uzrādīja būtisku atšķirību salīdzinājumā ar sākotnējo mērījumu pētījuma sākumā.
Dr. Leitmans novēroja, ka gandrīz pusei ilgstošas COVID-19 pacientu pētījuma sākumā bija traucēta sirds darbība, kā norādīja GLS. Tomēr visiem pētījuma dalībniekiem bija normāla izsviedes frakcija, kas ir standarta mērījums, ko izmanto, lai novērtētu sirds saraušanās un relaksācijas spējas asins sūknēšanas laikā.
Dr. Leitmans secināja, ka izsviedes frakcija vien nav pietiekami jutīga, lai identificētu ilgstošas COVID-19 pacientus, kuriem varētu būt samazināta sirds darbība.
Skābekļa terapijas lietošanai varētu būt potenciāls ieguvums.
Pēc Dr. Morgana teiktā, pētījuma rezultāti liecina par pozitīvu tendenci, lietojot hiperbarisko skābekļa terapiju.
Tomēr viņa iesaka ievērot piesardzību, norādot, ka hiperbariskā skābekļa terapija nav vispārēji atzīta ārstēšanas metode un tai nepieciešami papildu pētījumi. Turklāt, pamatojoties uz dažiem pētījumiem, pastāv bažas par iespējamu aritmiju pieaugumu.
Dr. Leitmana un viņas partneri secināja, ka hiperbariskā skābekļa terapija var būt izdevīga pacientiem ar ilgstošu COVID-19. Viņa norāda, ka ir nepieciešami papildu pētījumi, lai noteiktu, kuri pacienti gūtu vislielāko labumu, taču visiem ilgstoša COVID-19 pacientiem varētu būt lietderīgi veikt globālās gareniskās deformācijas novērtējumu un apsvērt hiperbarisko skābekļa terapiju, ja viņu sirdsdarbība ir traucēta.
Dr. Leitmans arī pauž cerību, ka turpmāki pētījumi var sniegt ilgtermiņa rezultātus un palīdzēt veselības aprūpes speciālistiem noteikt optimālo hiperbariskās skābekļa terapijas sesiju skaitu.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 5. augusts